Britu evanģēlists Rodnijs Smits reiz ir teicis tā, “Ir pieci Evanģēliji: Mateja, Marka, Lūkas, Jāņa un Kristieša, bet lielākā daļa cilvēku nekad nelasa pirmos četrus.” Uz ko tas norāda?

Šoreiz esmu izvēlējies rakstīt par tēmu, kura manā galvā pastiprināti apgrozās jau aptuveni gadu. Tas ir ļoti svarīgs ticības aspekts ikvienam jaunpiedzimušam  kristietim. Tieši tas, cik vieglprātīgi es pats esmu izturējies pret šo svarīgo ticības posmu, dod man vēlmi par to stāstīt citiem. Par to, ka šodien es saprotu, cik svarīgi ir mums to apzināties, esmu pateicīgs vienam brālim Kristū, ar kuru mēs vairākus mēnešus, katru dienu pavadījām kopā kalpošanās. Tas, kas šodien man šķiet pats par sevi saprotams, toreiz nebija pilnībā aizsniedzis manu apziņu, manas domas un reizēm tik vien, kā šāds, neliels atgādinājums no kāda tuvākā puses, palīdz saņemt atklāsmi un pilnveidot savu ticības apziņu. Taisnība jau ir, ko šis pats cilvēks man teica- mēs ikviens, neatkarīgi cik jauns vai pieredzējis tu esi, ieskaitot mācītājus un līderus, turpinām augt un pilnveidoties visu savu mūžu. Nav tāda momenta cilvēka dzīvē, kad viņš var apstāties un pateikt- “es esmu pilnībā izaudzis Kristū, esmu saņēmis pilnībā visu, ko varēju saņemt”· Pat, ja atrodas kāds, kurš tā apgalvo, es uz šo cilvēku skatos ar lielām aizdomām.. Šoreiz vēlos runāt par tēmu, kuru es saucu par- “Tava Ēģipte”·

Šī raksta nosaukums daudziem varētu likties diezgan mulsinošs. Radikālisms Kristū? Kā tas var būt? Mēs, tie kuri ir Jēzus sekotāji, ticīgie cilvēki, kuri sludina labo vēsti, miera un mīlestības evanģēliju, neesam nekādi radikāļi. Mēs taču neejam Dieva vārdā šaut, spridzināt un darīt ļaunu citiem, slēpjoties aiz itkā Dieva gribas. Tieši pretēji, mēs palīdzam citiem mainīt viņu dzīves, no bezcerības uz cerību, no tumsas uz gaismu, no depresijas uz prieku, no grēka un atkarību verdzības uz brīvību! Viss ir pareizi, un tomēr arī šeit iederās šis vārds- radikāls. Jo tieši Jēzus Kristus ielaišana savā dzīvē un sirdī, grēku nožēlošana, jaunpiedzimšana un piedošana ir tās lietas, kuras nes mūsu dzīvē ĻOTI radikālas pārmaiņas. Protams, ka mēs neesam nekādi reliģiozie radikāļi un patiesai kristietībai ar reliģiozo radikālismu absolūti nekā nav kopīga. Tomēr kristīga dzīve un jēdziens “radikāls” ir nešķirami. Viss ir atkarīgs no tā, kādā nolūkā mēs to lietojam. Vārdam radikāls ir vairāki skaidrojumi, bet attiecībā uz mūsu stāvokli piemērotākais skaidrojums ir šāds- tas ir uzskats, ka stāvoklis ir jāmaina pašos pamatos. Daudziem, kuri ir nesen kļuvuši ticīgi un it īpaši neticīgajiem šīs lietas ir grūti saprotamas un pat nepieņemamas. Daudziem jaunajiem kristiešiem, tieši šis radikālisms kļūst nevis par stūrakmeni, bet par klupšanas un piedauzības akmeni viņu ticībai. Arī man savas ticības dzīves pirmajos mēnešos bija grūti saprast un izprast to, ka Kristus ielaišana manā dzīvē ne tikai ieviesīs radikālas pārmaiņas, bet arī to, ka man pašam būs jāpieņem vairāki, ļoti radikāli lēmumi, lai es nepaliktu iestrēdzis tajā purvā, grēcīgās, iznīcībai un nāvei nolemtās dzīves komforta zonā. Tieši šodien lasot Dieva vārdu es kārtējo reizi sāku pārdomāt, cik patiesībā radikālas bija Jēzus Kristus norādes saviem sekotājiem, tai skaitā arī mums. Manā uzskatā šī ir lieta par kuru ir vērts ne tikai domāt, bet arī stāstīt par to citiem. Tad nu ķersimies pie lietas.