Iepauzē un padomā par cilvēkiem, kuriem pastāvīgi ir jādzīvo gatavībā reaģēt un rīkoties. Militāristi, ārsti, glābēji, piloti, policisti, pat mācītāji. Bet vai tu esi šo cilvēku vidū? Ja tu esi ticīgs cilvēks, tad atbildē ir jā!

Piedošanai ir ļoti liela nozīme. Reizēm mēs pilnībā to neizprotam. Bet cik gan liela attiecība ir mūsu piedošanai pret to piedošanu, kuru esam saņēmuši mēs?

Šodienas sabiedrībā nav īpaši populāri atzīt savu vājumu. Vairums cilvēku par savām vājībām nerunā publiski, noslēdzas sevī, tādējādi uzkraujot sev uz pleciem smagu nastu, gan garīgu, gan psiholoģisku. Vai tiešām tas ir labākais, ko varam iesākt?

Lai arī cik ļoti šī pasaule cenšas mūs ievilināt un pieradināt pie noslēgtā “es visu varu pats” dzīvesveida un apziņas stāvokļa, tomēr Dievs mūs ir radījis vienu otram. Sabiedrībai, draudzībai, ģimenei, atbalstam.

Cilvēka dabā ir, sastopot jaunus cilvēkus ir tos nopētīt ar savām acīm ārēji, tādā veidā izveidojot savu pirmo un bieži vien maldīgo iespaidu par konkrēto personu. Mūsdienu materializētājā sabiedrībā, kurā valda uzskats, ka par cilvēku visu nosaka viņa materiālais stāvoklis un ārējais izskats, tas ir liels klupšanas akmenis.

Vārdiem ir liels spēks. Mēs katru dienu komunikācijā izmantojam tūkstošiem dažādu vārdu. Tie mums palīdz dalīties priekos un bēdās. Tie mums palīdz uzmundrināt kādu, kuram tas ir nepieciešams, un tie mums palīdz graut un demotivēt vienam otru. Un tomēr, mēs bieži vien nenovērtējam un neapzinamies kāds spēks piemīt vārdiem, kurus izrunājam.

Domām ar kurām mēs piepildām mūsu prātus ir izšķiroša nozīme, jo tās domas, kurām tu pieķeries, ietekmē tavu pasaules un dzīves skatījumu. Ja tu izvēlies pieķerties Dieva apsolījumiem, tu sāksi pamanīt Dieva svētības savos nedrošajos, pārbaudījumiem pilnajos dzīves brīžos. Uzticoties tam, ka Dievs atvieglos tavas pašreizējās sāpes un grūtības, dod tev jaudu iet uz priekšu ticībā un turpīnāt cīnīties, nevis padoties.