Šodienas pārdomām nedaudz par vārdu patieso spēku.
Vārdiem ir liels spēks. Mēs katru dienu komunikācijā izmantojam tūkstošiem dažādu vārdu. Tie mums palīdz dalīties priekos un bēdās. Tie mums palīdz uzmundrināt kādu, kuram tas ir nepieciešams, un tie mums palīdz graut un demotivēt vienam otru. Un tomēr, mēs bieži vien nenovērtējam un neapzinamies kāds spēks piemīt vārdiem, kurus izrunājam.
Mans jautājums tev- vai tu seko līdzi tiem vārdiem un pārdomā tos vārdus, kurus tu katru dienu izrunā attiecinot uz sevi vai uz citiem? Vai tie ir vārdi, kuri ir iesakņojušies šaubās, bailēs vai nedrošībā? Vai tomēr tie ir vārdi, kuri nāk no patiesības, labestības un ir droši balstīti Dieva apsolījumos?
Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem. (Sal. pam. 18:21)
Bībelē cilvēka mēle un vārdi, kurus cilvēks izrunā, tēlaini ir aprakstīti kā nāvējoši ieroči. Skaidrs, ka ar vārdiem fiziski nevienu nogalināt nevar, bet tomēr ar vārdiem cilvēks var tikt traumēts garīgi. Un nav nepieciešams daudz, pietiek tikai ar pāris vārdiem, lai cilvēku garīgi satriektu. Atkarībā no cilvēka garīgā stāvokļa, tam var būt sliktas sekas. Aizvainojumi, apvainošanās, dusmas, naids, nepiedošanas, cilvēks var pamest draudzi un pat novērsties no ticības Dievam. Un man ir jāsaka, ka par nožēlu, daudzi cilvēki ir novērsušies no draudzes un ticības Dievam, tieši pateicoties citiem kristiešiem, kuri ir bijuši ļoti bezatbildīgi savā vārdu izvēlē. Tas ir ļoti skumji. Tomēr zinu, ka tam cilvēkam, kuram ir kārtīgi nostiprināti ticības pamati Jēzū Kristū, citu cilvēku indīgajiem vārdiem nav ietekmes uz viņu. Un tomēr mums nepienākas runāt ļaunu, jo nav nekā pretīgāka par to, kad cilvēks, kurš sevi citiem manifestē kā kristieti, tomēr ir ļaunu domu, emociju un vārdu pilns. Kā Jēkabs rakstīja- ar to pašu mēli ar kuru cilvēks slavē Dievu, viņš arī lād citus cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus (Jēk. 3:9). Viennozīmīgi mūsu vārdiem ir ļoti liels spēks, ar tiem var radīt katastrofas, un ar tiem var glābt dzīvības.
Tāpat arī mēle ir mazs loceklis un veic lielas lietas. Redzi, kāda maza uguns iededzina kādu lielu mežu! (Jēkaba 3:5)
Un arī mēle ir kā uguns, netaisnības pasaule, mēle ir likta starp mūsu locekļiem, tā apgāna visu miesu un aizdedzina dzīves ritumu, jo pati ir elles aizdedzināta. (Jēkaba 3:6)
...bet mēli neviens cilvēks nevar savaldīt: nemitīgs ļaunums, pilns nāvējošas indes. (Jēkaba 3:8)
Vienmēr atcerēsimies to, ka Dievs šajā pasaulē ir iedibinājis bumeranga principu. Tas, ko tu dod un pamet citiem, atgriežas pie tevis. Un bieži vien šis bumerangs atgriežas atpakaļ pie metēja ar divreiz, trīsreiz un pat desmitreiz lielāku spēku, nekā pats metējs to ir sviedis. To kāds spēks, labs vai ļauns, svētība vai lāsts nāks mums atpakaļ, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Tieši tam, ko mēs deklarējam un apliecinām savā dzīvē, ir spēks ietekmēt mūsu darbības un kopējo stāvokli. Tātad, kas ir tas, ko tu apliecini šodien?
Laipni vārdi ir kā medus. Viņi ir saldi mūsu garam un nes dziedināšanu ķermenim. (Sal. pam. 16:24 angļu val. tulk.)
Tev, kā Dieva bērnam, ir dota brīvā griba, Kristū izvēlēties un lietot vārdus prātīgi un uzmanīgi. Tāpēc šodien izvēlies dzīvības, nevis iznīcības vārdus. Lai tava mēle ir kā svētības instruments, tev apliecinot to, kas ir patiess, tīrs, apbrīnojams un slavēšanas vērts.
No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem. (Efeziešiem 4:29)
Varbūt tieši tu zini kādu, kuram šodien ļoti noderētu kāds uzmundrinājuma vārds? Varbūt kādam tieši šobrīd viens labs kompliments dotu uzmundrinājumu un iedrošinājumu grūtā brīdi? Varbūt tieši tu zini kādu, kurš ir piemirsis ko Dievs domā par viņu? Tieši tu vari kādam ienest gaismu un atsvaidzināt cerību kādā grūtā brīdī. Nepaliec vienaldzīgs un izmanto to spēku, kas tev ir dots Kristū, labiem darbiem.
Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku. (Jēk. 4:17)
Add comment
Comments