Radikālisms Kristū

Šī raksta nosaukums daudziem varētu likties diezgan mulsinošs. Radikālisms Kristū? Kā tas var būt? Mēs, tie kuri ir Jēzus sekotāji, ticīgie cilvēki, kuri sludina labo vēsti, miera un mīlestības evanģēliju, neesam nekādi radikāļi. Mēs taču neejam Dieva vārdā šaut, spridzināt un darīt ļaunu citiem, slēpjoties aiz itkā Dieva gribas. Tieši pretēji, mēs palīdzam citiem mainīt viņu dzīves, no bezcerības uz cerību, no tumsas uz gaismu, no depresijas uz prieku, no grēka un atkarību verdzības uz brīvību! Viss ir pareizi, un tomēr arī šeit iederās šis vārds- radikāls. Jo tieši Jēzus Kristus ielaišana savā dzīvē un sirdī, grēku nožēlošana, jaunpiedzimšana un piedošana ir tās lietas, kuras nes mūsu dzīvē ĻOTI radikālas pārmaiņas. Protams, ka mēs neesam nekādi reliģiozie radikāļi un patiesai kristietībai ar reliģiozo radikālismu absolūti nekā nav kopīga. Tomēr kristīga dzīve un jēdziens “radikāls” ir nešķirami. Viss ir atkarīgs no tā, kādā nolūkā mēs to lietojam. Vārdam radikāls ir vairāki skaidrojumi, bet attiecībā uz mūsu stāvokli piemērotākais skaidrojums ir šāds- tas ir uzskats, ka stāvoklis ir jāmaina pašos pamatos. Daudziem, kuri ir nesen kļuvuši ticīgi un it īpaši neticīgajiem šīs lietas ir grūti saprotamas un pat nepieņemamas. Daudziem jaunajiem kristiešiem, tieši šis radikālisms kļūst nevis par stūrakmeni, bet par klupšanas un piedauzības akmeni viņu ticībai. Arī man savas ticības dzīves pirmajos mēnešos bija grūti saprast un izprast to, ka Kristus ielaišana manā dzīvē ne tikai ieviesīs radikālas pārmaiņas, bet arī to, ka man pašam būs jāpieņem vairāki, ļoti radikāli lēmumi, lai es nepaliktu iestrēdzis tajā purvā, grēcīgās, iznīcībai un nāvei nolemtās dzīves komforta zonā. Tieši šodien lasot Dieva vārdu es kārtējo reizi sāku pārdomāt, cik patiesībā radikālas bija Jēzus Kristus norādes saviem sekotājiem, tai skaitā arī mums. Manā uzskatā šī ir lieta par kuru ir vērts ne tikai domāt, bet arī stāstīt par to citiem. Tad nu ķersimies pie lietas.

Cik radikāls bija Jēzus savā mācībā?

Lasot jauno derību mēs skaidri un gaiši redzam, kādas tieši bija Jēzus mācības radikālās iezīmes. Ne tikai tāpēc, ka Jēzus Kristus jeb pats Dievs no mums prasa pieņemt radikālus lēmumus mūsu dzīvēs, bet arī tāpēc, ka Kristus mācība ļoti krasi atšķīrās no tā laika vispārpieņemtajām, reliģiozo kopienu normām un izpratni par Dievu, Viņa gribu un patieso būtību. Jēzus Kristus, cilvēks un vienlaicīgi Dievs, persona, kurā pats Dievs nāca un manifestējās uz šīs zemes, Viņš, kas bija dzīvs, elpojošs Dieva Gara iemiesojums. Tieši Viņš salauza daudzus tā laika Jūdu reliģiozo kopienu (sektu) uzskatus un barjeras. Pats Dievs. Tas vien jau bija pats pirmais un galvenais, radikālais Kristus solis savā darbībā. Tālāk Jēzus sāka dot mācības saviem mācekļiem un sekotājiem ar ne mazāk radikālām komandām, pavēlēm. Tomēr ir ļoti svarīgi saprast un uzsūkt savos prātos to, kāpēc Jēzus bija tik radikāls. Viņš nebija radikāls sliktā vai ļaunā nozīmē. Viņš nedarīja absolūti nekā ļauna nevienam. Viņš, vienīgais cilvēks, kurš ir bijis bez jebkāda grēka un otra tāda nekad nebūs. Tieši pretēji, viņa radikālisms bija absolūti labs. Viņa radikālās mācības mērķis bija, pilnībā un uz visiem laikiem cilvēkiem atklāt patieso Dieva, mūsu Debesu Tēva, visa Radītāja Elohim būtību. To, kāds ir Viņš pats, to kādus Viņš vēlas redzēt mūs, to kāda ir Viņa patiesā griba mūsu dzīvēs. Cilvēki diemžēl bija absolūti pazuduši savā reliģiozajā pasaules un ticības dzīves uztverē. Lai gan tajos laikos pastāvēja vairākas reliģiozas Jūdu kopienas, Bībelē īpašs uzsvars ir likts uz farizejiem un saduķejiem. Jēzus brīdināja savus mācekļus- Bet Jēzus uz tiem sacīja: "Pielūkojiet un sargaities no farizeju un saduķeju rauga” (Mateja 16:6). Vēl par tā laika Jūdu reliģiskajiem līderiem Jēzus izteicās šādi: 

Bet bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā un neļaujat tiem, kas vēlas, tur ieiet. 

Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs aprijat atraitņu namus un liekuļojat ar garām lūgšanām; tāpēc jūs saņemsit ļoti smagu sodu.

Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs pārstaigājat jūru un sauszemi, lai piegrieztu vienu cilvēku jūdu ticībai; un, kad tas noticis, tad jūs padarāt viņu par elles bērnu, divkārt ļaunāku, kā jūs paši esat. (Mateja 23:13-15)

Tālāk viņš turpina:

Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.

Jūs aklie ceļa rādītāji, kas odus izkāšat un kamieļus aprijat.

Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs šķīstāt kausa un bļodas ārpusi, bet no iekšpuses tie ir pilni laupījuma un negausības.

Aklo farizej! Šķīstī papriekš kausa un bļodas iekšpusi, lai arī to ārpuse top šķīsta.

Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs esat līdzīgi nobaltētiem kapiem, kas no ārpuses izskatās jauki, bet no iekšpuses ir pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību.

Tā arī jūs, no ārpuses gan izrādāties ļaužu priekšā kā taisni, bet iekšpusē esat pilni liekulības un netaisnības. (Mateja 23:23-28)

Šādi pārmetumi tā laika Jūdu reliģijas elitei bija kaut kas neiedomājams un nepieļaujams. Tolaik farizeji, rakstu mācītāji un saduķeji bija tādi cilvēki, autoritātes, no kuriem parastie cilvēki baidījās. Viņus ļoti respektēja, bet ne jau dēļ viņu dievbijības, bet dēļ viņu bardzības, un ja kāds nerīkojās viņiem pa prātam, viņi nekavējās to cilvēku izslēgt no draudzes, kas parastam, dievbijīgam un pazemīgam cilvēkam bija liela katastrofa. Jēzus pie šiem Jūdu līderiem vērsās ar ļoti asiem, konkrētiem un radikāliem izsaucieniem, kuri bija vistīrākā patiesība. Arī pati Jēzus mācība bija ne mazāk radikāla. Piemēram,piedot, mīlēt un lūgt par savu ienaidnieku, netiesāt un nekritizēt citus, bet sākt ar sevis izmeklēšanu. Atceramies, kad pie Jēzus priekšā atveda sievieti, kura bija pieķerta laulības pārkāpšanā, kurai pēc Mozus bauslības pienācās nāvessods, Jēzus radikāli izglāba šo sievieti no nomētāšanas ar akmeņiem. Turklāt Viņš to izdarīja ne tikai ar radikālu pamācību, viņš nevienā brīdi nenostājās pret Mozus bauslību, uz ko tieši cerēja Jūdi, lai viņu pieķertu kādā pārkāpumā, par ko viņu pašu apsūdzēt. Viņš neteica nenomētāt ar akmeņiem šo sievu, kas būtu smags pārkāpums un Mozus bauslības zaimošana pēc Jūdu uzskatiem, viņš teica, lai tas, kurš ir bez grēka met pirmais. Vai nav brīnišķīgi? Kad studējot Bībeli mums izstrādājas izpratne par šādam niansēm, kuras vienkārši lasot Bībeli bez Svētā Gara vadības un teologu komentāru lasīšanas mēs nevaram izprast, Kristus mācība, uzvedība un darbošanās stratēģija paliek arvien pievilcīgāka. Kristus mācība par otra vaiga pagriešanu (tur nav runa par atļauju sevi piekaut uzbrukuma gadījumā, kā daudzi kristiešu zaimotāji to apgalvo, bez jebkādas dziļākas izpratnes par Bībeli), aizliegt pašam sevi un atteikties no savas pašreizējās dzīves, lai sekotu Jēzum, būt gataviem zaimiem un vājāšanām Jēzus Kristus evanģēlija dēļ, kalpot nabadzīgajiem un vēl šis tas… visas šīs mācības bija un ir ļoti radikālas, tajos laikos un daudziem arī mūsdienās galīgi nepieņemamas un nesaprotamas. Kāpēc? Manuprāt pie vainas kā toreiz tā arī šodien ir cilvēku augstprātība un lepnība. Cilvēks pats sevi nostāda Dieva vietā, viņš pats savās acīs ir vispareizākais, vistaisnākais, visgudrākais un uz citiem noskatās no augšas, viņš pats sevi ir iecēlis par soģi visiem citiem, bet ne sev. Tādi bija arī tā laika farizeji. Bet pieņemot Jēzu Kristu, viņa mācību, pieņemot Dieva patieso gribu mūsu dzīvēs mums šīs lietas ir jāsalauž, jāatmet un jāizmet. Mums ir jābeidz būt par šiem farizejiem. Mums ir pilnībā jāatmet daudzs lietas un rakstura īpašības un arī cilvēki (jā, tieši šis daudziem ir visgrūtākais moments ticības ceļā), kas mūs attur no iespējas būt Dieva klātbūtnē. Kļūt pilnīgiem, sākt dzīvot gaismā nevis tumsā. Tieši tik radikālas pārmaiņas mums ir jāveic savās dzīvēs. Šeit sākas mūsu radikālisms Jēzū Kristū. Viss gods un slava Viņam, mūsu Kungam un Glābējam.

Cik radikāliem ir jābūt mums pašiem?

Katra jaunpiedzimušā kristieša dzīves vislielākais pārmaiņu punkts ir Jēzus Kristus pieņemšana, grēku nožēlošana un Jēzus ielaišana savā dzīvē. Ja vien mēs paši esam nevis tikai vārdu runātāji, bet arī darītāji, ja mēs patiesi nododam savu dzīvi Dieva rokās, tad no šī brīža cilvēkam sākas radikālas pārmaiņas viņa dzīvē. Es pats savās lūgšanās ik pa laikam apliecinu- “Dievs, es savu dzīvi pilnībā nododu tavās rokās, raksti Tu manu dzīves stāstu, pieņem manu dzīvi kā manu upuri Tavā priekšā.” Diemžēl ir ļoti daudzi cilvēki, kuri atnāk uz draudzi, pieņem Kristu par savu glābēju, noskaita grēku nožēlas lūgšanu, bet tiklīdz kā viņš iziet no draudzes, tas viss paliek pagātnē un viņa dzīvē itin nekas nemainās. Tā ir liela kļūda, jo arī mums pašiem ir jādarbojas, lai arī Dievs varētu darboties mūsos. Tā rodas “Es-Dievs” mijiedarbība. Ir nepareizi neko nedarīt un gaidīt maģiskus brīnumus… Brīnumi ar Dievu notiek, protams, bet tas nav galvenais, un tai nav jābūt cilvēka motivācijai pieņemot Jēzu Kristu. Patiesība ir tāda, ka lielākā daļa cilvēku pieņemot Jēzu nemaz neapzinās, ko pa īstam tas nozīmē. Tas nozīmē to, lai mūsu dzīvēs notiktu Dieva ieviestas radikālas pārmaiņas, arī mums pašiem ir jāpieņem radikāli lēmumi, kurus vēl “zaļam” ticīgajam bieži vien ir grūti pieņemt. Pieredzējušāks kristietis var dalīties ar liecībām no savas dzīves, ko arī es darīšu un daru, bet pāri visam tam stāv tas, ka Jēzus Kristus mums ir devis konkrētas pavēles un norādes, kas ir tas, ko nozīmē kļūt par viņa sekotāju. 

Mana personīgā pieredze rāda to, ka pirmkārt draugu loks krasi samazinās, bet esot draudzē, tavā dzīvē ienāk jauni draugi, tukša vieta nepaliek. Tāpat kā cilvēkam, pieņemot Jēzu, piedzīvojot un saņemot atbrīvošanu no nešķīsto, dēmonisko garu ietekmes viņa dzīvē, šī tukšā vieta ir jāaizpilda ar Svēto Garu, līdzīgi notiek ar tavu draugu loku. Man uzsākot savu ticības dzīves piedzīvojumu, atkrita faktiski 90% draugu. Protams, ka es neesmu ar viņiem naidā, es joprojām varu ar viņiem uzturēt tādu pašķidru kontaktu, ik pa laikam pārmīt kādu vārdu, tā nav nekāda problēma. Bet es ar šiem saviem pagātnes cilvēkiem neuzturos ilgstoši vienā kompānijā, kontakts mums ir rets un minimāls. Tas viss tāpēc, ka pieņemot Jēzu Kristu, es sāku apzināties, cik tumša, nolemta, pretīga un dēmonisku garu pārņemta bija mana dzīve. Paldies Dievam, ka viņš deva apgaismības un atklāsmes garu, kas man atvēra acis. Jo līdz tam es biju tiešām akls, cilvēks ar acīm, kurš neredz. Es pats sāku atteikties no saviem vecajiem draugiem. Es garā sāku sajust to, ka, jo vairāk es sāku sekot Jēzum, jo mazāk mani velk pie tiem cilvēkiem. Mani sāk dabīgi atgrūst. Es vairs nespēju izbaudīt ne viņu kompāniju, ne viņu sarunas. To es saucu par dvēseles un gara dziedināšanu, šis ir viens no šīs dziedināšanas elementiem. Mana dvēsele tika dziedināta, mans gars, kurš bija miris tika darīts dzīvs. Es sapratu to, ka es sāku izjust riebumu pret to diezgan zemisko dzīves un uzvedības veidu. Sarunas, kurās nav neviena normāla teikuma, bez rupjībām. Sarunas par alkoholu, narkotikām, seksuālam perversijām, citu cilvēku aprunāšana, naids un dusmas, nekāda cieņa ne pret sevi, ne pret citiem, kautiņi, ielu dzīve, pastāvīga apreibināšanās ar narkotikām un alkoholu, “netīras” seksualās saistības…. viss šis man sāka izraisīt dziļu riebumu, lai gan tā bija manas dzīves neatņemama sastāvdaļa kādus 15 gadus. Es sāku ignorēt telefona zvanus un ziņas no tiem cilvēkiem, kuri mani var negatīvi ietekmēt. Piemēram man bija tuvs draugs, bijām ļoti labi čomi, kopā strādājām, pēc darba vienmēr kopā devāmies garos braucienos ar riteņiem pie dabas, vai makšķerēt.  Citreiz pēc darba pavadījām laiku vienkārši slinkojot pie videospēlēm. Labi laiki šķiet, tikai vienīgā problēma bija tāda, ka nekas, nekad, ieskaitot strādāšanu netika darīts bez marihuānas pīpēšanas. Tad nu, kad man pazuda interese par marihuānu tā šim manam draugam pazuda interese par mani. Tā itkā braukāt ar riteņiem, makšķerēt vai spēlēt Xbox nav iespējams bez alus dzeršanas un zāles pīpēšanas no rīta līdz vakaram. Bet pats labākais tajā visā bija tas, ka man par to nebija nekādu raižu. Es jutos atvieglots. Vēl viena smaga nasta no maniem pleciem tika noņemta pateicoties Dievam. Caur Jēzu Kristu notiek dabiska attīrīšanās. Un tā tas notika ar visiem maniem draugiem, kuri iederējās šajā kategorijā. Šis bija laikam pirmais un visnozīmīgākais radikālais lēmums, kurš man bija jāpieņem, kopš Jēzus pieņemšanas, tas man deva tādu atvieglojumu. Jā es tā teikt paliku “viens”, bet es sāku novertēt un izbaudīt šo laiku, kuru pavadīju vienatnē, skaidrā un tīrā stāvoklī. Mana dvēsele patiešām bija priecīga. Tas ir radikālisms Kristū draugi. Starp citu šajā kategorijā ietilpst arī daži no maniem tuvākajiem radiem, tāpēc uz to ir jābūt gatavam ik vienam nākot pie Jēzus Kristus. Kad tu ielaid Dievu savā dzīvē, viņš tev atklās daudzu, tavu līdz šim tuvāko cilvēku patiesās sejas. Un tu sāksi atšķirt tumsu no gaismas, tu sāksi atšķirt Velna garus no Dieva Gara cilvēkos. Tevī notiks radikālas pārmaiņas draugs. Lielas, garīgās transformācijas. Un esot kopā ar Dievu un patiešām uzticoties viņam, tev nebūs pārāk lieli pārdzīvojumi par to, ka tevi, iespējams, nodos pat tavi tuvākie asinsradinieki, jo lasot Dieva vārdu, tu apzināsies savu patieso vērtību un to, ko Dievs domā par tevi. Atceries, ka neviens cilvēks, lai kas viņš tur arī tev neskaitītos, nav tiesīgs tevi kritizēt par to, ka tu esi kļuvis par labāku cilvēku, izkāpis no tumsas un iekāpis gaismā, no naida nesēja kļuvis par miera un mīlestības nesēju. Nevienam uz šīs zemes Dievs nav devis tādu autoritāti tevi nosodīt par to, ka tu beidzot esi patiesi laimīgs. Un pats galvenais atceries to, ka nekas, absolūti nekas nespēj tevi nošķirt no Dieva beznosacījuma mīlestības pret tevi, un jo īpaši neviens izņirdzējs nekad nespēs izmainīt Dieva domas par tevi draugs. Izņirdzēju viedoklis ir bezvērtīgs un tam nav nekādas varas un ietekmes uz tavu dzīvi, ja vien tu pats to nepieļauj. Toties Dieva domām ir gan vara, gan ietekme uz tevi vislabākajā nozīmē! Tātad turpinot par radikālismu Kristū, kas vēl ar mums notiek? Ar cilvēkiem daudz maz esam tikuši skaidrībā. Vēl viens radikālās transformācijas elements ir pārmaiņas mūsos. Manuprāt šis ir daudz grūtāks solis nekā tas draugu-radu elements. Es kādreiz biju ļoti riebīga rakstura cilvēks. Es biju agresīva rakstura, riebīgi sarkastisks, ļoti ātras dabas. Es biju ļoti ļaunatminīgs un mīlēju atriebību. Viena no manām iekšējām problēmām bija tas, ka biju ļoti depresīvs-bipolārs un emocionāli nestabils. Šādā stāvoklī nodzīvoju gandrīz 15 gadus. Es bieži runāju ļaunu par citiem cilvēkiem, apsaukāju tos uz izņirdzu. Ja man kāds nebija pa prātam, es nekavējos viņu apēst bez sāls, pazemojot viņu citu priekšā. Es šeit nerakstīšu visu savu liecību, jo tā ir ļoti, ļoti gara, bet tik daudz, lai pamata doma būtu skaidra. Dievs pārdabiskā veidā sāka mainīt arī manu iekšējo būtību. Tas ir viens no pārdabiskajiem brīnumiem, kuri notiek cilvēku dzīvēs, jo tā kā es to esmu redzējis kristiešu vidū, es neesmu redzējis nekur. Kā cilvēks no absolūta ļaunuma iemiesojuma var tik radikāli mainīties, ne tikai apstākļus ap sevi un savu dzīves veidu, bet mainīties tieši iekšēji. Esmu par to pateicīgs Dievam, kurš caur Jēzu Kristu dod mūsu dvēselēm šo tik ļoti nepieciešamo dziedināšanu. Tās mīļais draugs, ir ļoti radikālas pārmaiņas Jēzū Kristū. Stāv rakstīts, ka Jēzū Kristū mēs topam jauni radījumi, Tieši tik radikālas pārmaiņas notiek ar mums Jēzū Kristū. Pārmaiņas ir tik radikālas, ka nereti cilvēki, kuri tevi nav pazinuši vecajā dzīvē nespēj noticēt, ka kādreiz tu esi bijis tāds vai šitāds. Kā arī otrādi, tie cilvēki, kuri tevi zina no vecās, grēcīgās dzīves nespēj noticēt, ka tu spēj tik radikāli mainīties uz labo pusi.

“Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)

Bībelē Jēzus mums dod vairākus piemērus par to, cik radikāli un nesaudzīgi mums ir jāizturas pašiem pret sevi, ja runa ir par uzticības saglabāšanu Kristum, un tas ir svarīgi ne tikai mums pašiem, bet citiem, kas mūs uzskata par Kristus sekotāja paraugu.

“Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.”  (Mateja 5:13)

Es šeit ievietošu vēl dažas norādes uz konkrētām rakstu vietām, kuras mums parāda, cik radikāla bija Kristus mācība un cik radikāliem mums var nākties būt attiecībā pašiem pret sevi un saviem apkārtējiem apstākļiem. 

Mateja 10: 34-42, Mateja 16:24-28, Mateja 18:16-30, Mateja 22:34-40.

Lai vai kā, atceries, ka Bībelē ir atrodamas ļoti daudz metaforas, tāpēc ne katrs vārds ir jāuztver burtiski. Ir svarīgi lasīt Bībeles komentārus un paskaidrojumus, kas tev palīdzēs iegūt pareizo izpratni par konkrētajām rakstu vietām. Katru reizi, kad taisies lasīt Bībeli, lūdz Dievu, lai Svētais Gars tevi vada un palīdz izprast tur rakstīto Dieva vārdu. Uzturi kontaktus ar citiem kristiešiem no draudzes, jo tieši cits brālis/māsa Kristū, kuram tā teikt ir lielāka pieredze, var palīdzēt tev ar Bībeles lasīšanu un tās izprašanu. 

Noslēgumā vēlos atgādināt to, ka ticības ceļš nebūt nav viegls. Lai arī kā daudzi kristiešu izņirdzēji skandinātu, ka ticība ir priekš vājiem cilvēkiem, atceries, ka tie ir Velna meli. Ticība Dievam ir priekš stipriem cilvēkiem. Jā, ļoti liela daļa cilvēku nonāk pie Dieva caur savas dzīves zemākajiem punktiem un vājuma brīžiem, bet tas, kas notiek tālāk, nekad nebūs pa spēkam neticīgam Dieva zaimotājam, ne psiholoģiski, ne garīgi pat ne fiziski. Tik radikālas pārmaiņas savā dzīvē spēj piedzīvot tikai spēcīgs cilvēks Dieva vadībā, caur Jēzu Kristu. Dieva spēks tieši mūsu nespēkā kļūst pilnīgs un perfekts.

“Un Viņš ir sacījis: "Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās." Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.” (2. Korintiešiem 12:9)

Seko Jēzum nevis pasaulei dārgais draugs, ar viņu un caur viņu tev visas lietas ir iespējamas un nekas nav neiespējams.

“Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.

Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.

Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla." (Mateja 11:28-30)

Mans novēlējums tev, esi stiprs un drošsirdīgs savā ticībā. Nebīsties un nebaiļojies, jo visas lielās uzvaras pieder tev. Visi Dieva apsolījumi, kuri ir lasāmi Bībelē pieder tev. Esi klints, nevis kā niedre, kas vējā šurpu turpu lokās. Esi degošā dzīvā Dieva draudzē, esi pastāvīgs savās lūgšanās.

Dārgais debesu Tēvs, es pasaku paldies Tev par šo dienu. Paldies Tev par patiesības atziņu, kuru tu mums esi devis caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Paldies Tev dārgais Dievs, ka Kristus upuris strādā arī mūsu dzīvēs. Paldies tev par ikvienu cilvēku, kuram es varu palīdzēt iepazīt tevi Dievs. Lūdzu svēti ikvienu, kas šo lasa, kas ilgojas pēc Tevis, kura gars ir izsalcis pēc Tavas dzīvības maizes un slāpst pēc Tava dzīvā ūdens. Vadi šo cilvēku visos viņa ceļos Dievs, turi savu roku pār viņu. Dod viņam spēku un drosmi visos darbos. Viss gods un slava pieder Tev, no mūzības uz mūžību. Jēzus Kristus vārdā Āmen.

P.S.

Ja tev ir jautājumi, ieteikumi vai kādas lūgšanu vajadzības, dodies uz sadaļu “kontakti”, tur tu varēsi man nosūtīt personīgu ziņu. Būšu pateicīgs, ja uzskatīsi par vērtu padalīties ar šo bloga ierakstu, un lapas apakšā ielikt vērtējumu ar zvaigznīti, lai palīdzētu celt šo projektu ar labiem un gaišiem mērķiem.