Piektais evanģēlijs

Britu evanģēlists Rodnijs Smits reiz ir teicis tā, “Ir pieci Evanģēliji: Mateja, Marka, Lūkas, Jāņa un Kristieša, bet lielākā daļa cilvēku nekad nelasa pirmos četrus.” Uz ko tas norāda?

Tas norāda uz tieši to, ka apkārtējie cilvēki vienmēr “lasīs” tavu dzīvi un šī ir realitāte- tava dzīve ir piektais evanģēlijs, kristieti! Ja pirmie četri evanģēliji, kuri mums atklāj Jēzus Kristus dzīves svarīgāko brīžus, viņa mācību un darbus, ir Svētā Gara iedvesmoti, tad tavam evanģēlijam ir jābūt iedvesmojošam priekš citiem. Kristieši ir aicināti ne tikai aizstāvēt Kristus evanģēliju un to sludināt citiem, bet arī attēlot to savās dzīvēs. Mēs katrs esam kā Dieva atspulgi. Ja mēs sevi pasludinām par Jēzus Kristus sekotājiem, tad tam arī ir jāatspoguļojas mūsu dzīvēs un darbos. Ja mēs manifestējam to, ka mūsos mājo Svētais Gars, tad tam ir jābūt redzamam arī ārēji nevis tikai dzirdamam mutiski. Iedomājieties ainu, kāds cilvēks, evanģelizē kādam citam, liecina par Dievu, par Jēzu Kristu, par to kā viņš darbojas cilvēku dzīvēs, bet tajā pašā laikā šis cilvēks aizejot aiz stūra piesmēķē cigareti, vai sociālajos tīklos liek fotogrāfijas, kurās viņš lieto alkoholu un uzdzīvo. Kādu iespaidu atstāj šis cilvēks un kādu piemēru viņš rāda? Vai tev gribētos uztvert nopietni runas par Dievu no šāda cilvēka un sekot viņam? Protams, ka nē. Runa nav tikai par kaut kādu vielu lietošanu, cigaretes un alkohols ir tikai primitīvs piemērs. Mani personīgi visvairāk satrauc daudzu kristiešu patiesais sirds un dvēseles stāvoklis. Sociālajos tīklos bieži pievēršu uzmanību komentāriem no citu ticīgo cilvēku puses. Būšu godīgs, reizēm mani pārņem lielas skumjas par to ko redzu. Redzu nosodījumu, citu tiesāšanu, augstprātību, lepnību, lielīšanos ar savu šķīstumu, citu draudžu un mācītāju aprunāšanu. Šīs un citas rakstura iezīmes ir tieši tās, par kurām mūs brīdina Dieva vārds, kas ir ļoti lieli grēki, kuri Dievam ir ļoti nepatīkami. Kāpēc gan, lai ticīgs cilvēks gribētu darīt to, kas apbēdina un sadusmo Dievu? Vai cilvēks, kurš nav ticis vaļā no šīm īpašībām tiešām var sevi saukt par kristieti? Atceramies, kad kristietis runā kristietības vārdā, viņš pārstāv mūs visus, neatkarīgi no tā, kādai draudzei vai konfesijai mēs piederam.

Šīs sešas lietas Tas Kungs ienīst, un septītā Viņam ir negantība:

augstprātīgas acis, melīga mēle, rokas, kuras izlej nevainīgas asinis,

sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu,

viltīgs liecinieks, kurš nekaunīgi runā melus, un tas, kurš rada nesaskaņas brāļu starpā. (Sal. pam. 6:16-19)

Dieva vārds mums skaidri norāda, ka šādas rakstura īpašības viņam ir nīstamas, it īpaši pievēršam uzmanību pēdējam pantam, jo manis augstāk aprakstītās lietas es 99% gadījumu novēroju tieši, kad viens kristietis raksta komentārus otram kristietim, vai kādas draudzes, vai kāda mācītāja ierakstos.

Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. (Mateja 5:13)

Tie ir Jēzus Kristus vārdi. Kā tad kristietis var ignorēt tiešās Dieva norādes un pavēles? Sāls ir tā lieta, kas visam piedot garšu, padarot ēdienu baudāmāku. Tajos laikos sāls atšķīrās no sāls, kuru izmantojam šodien. Toreiz sāls netika rūpnieciski apstrādāts un ar laiku tas sabojājās tāpat kā jebkurš cits pārtikas produkts. Mūsdienu sāls ir apstrādāts tā, ka tas var stāvēt plauktā gadiem un tas saglabājas lietojams. Tieši tāpēc Jēzus runāja šādu līdzību. Ar visām tām ļaunuma iezīmēm, kuras mīt daudzu kristiešu sirdīs, tie kļūst par nederīgu sāli, kurš nav spējīgs citu cilvēku dzīvēm piedot neko baudāmu. Viņš parāda ļoti sliktu kriestieša piemēru citiem, dēļ kā bieži vien daudzi cilvēki vai nu atkrīt no Dieva, vai pat nedomā to iepazīt, jo viņi sāk maldīgi uzskatīt, ka tādi ir visi kristieši. Tās ir vistīrākās farizejiskas uzvedības pazīmes, divkosība, liekulība un augstprātība. Mūsu dzīves tomēr stāsta citiem stāstu, tās komunicē ar cilvēkiem. Mūsu dzīvēm ir jābūt labo ziņu nesējiem šajā ar slikto ziņu pārpildītajā pasaulē.

Apustulis Pāvils, vēstulē korintiešiem, kuras draudze bija ļoti daudz problēmu pārņemta rakstīja šādi:

Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm. (2. Kor. 3:3)

Mēs esam Dieva vēstneši, kuri nes Dieva vēsti pasaulē, tāpēc mums ir jārāda pazemības, mīlestības, līdzjūtības, iecietības, lēnprātības un labestības piemēri. Tie ir Svētā Gara augļi, kuri mums sevī ir jāaudzē lieli, sulīgi un saldi, lai ne tikai mēs no tiem baudītu, bet, lai no tiem varētu baudīt arī citi. Pret tumsu ir jācīnās ar gaismu, pret ļaunu ir jācīnās ar labu. Mēs nekad nespēsim uzvarēt tumsu, ja sitīsim to ar tumsu, mēs tikai to papildināsim, tā kļūs vēl tumšāka, pilnīgāka, ļaunāka un bezcerīgāka. Tieši tādā veidā daudzi, kuri sevi sauc par kristiešiem, diemžēl ir Sātana apmānīti un viņš tos izmanto kā savu instrumentu saviem sliktajiem darbiem, jo pats cilvēks to pieļauj. Viņš lasa Bībeli, bet ignorē tiešos un atklātos Dieva norādījumus, neļauj Svētajam Garam vadīt un piepildīt viņu. Jēzus nodevēja Jūdas Iskariota piemērs mums skaidri parāda to, ka Velns var iefiltrēties draudzēs un caur tur esošajiem cilvēkiem radīt šķelšanos un vairot ļaunumu. Pret to ir jācīnās ar visiem Dieva ieročiem, kuri ir likti mūsu rokās. Gluži kā Dievs ir gaisma tumsā, mēs kā Dieva vēstneši darbodamies viņa labā, nesam šo gaismu šajā tumšajā pasaulē.

Patiešām, ja nododam sevi un savas dzīves Dieva rokās, ļaudami viņam strādāt mūsos, sagraudami Jēzus Kristus vārdā visus nešķīsto garu uzceltos nocietinājumus ap mums, un uzceldami tā vietā Svētā Gara mūrus, mēs viennozīmīgi nebūsim spējīgi rīkoties pret Dieva gribu. Viss sākas ar sevis izmeklēšanu. Mainot savu prāta stāvokli, izmainās mūsu sirds stāvoklis. Ja izmainās mūsu sirds stāvoklis, tad izmainās mūsu darbības. Ja izmainās mūsu darbības, tad izmainās rezultāti. Tas, protams, prasa laiku un smagu strādāšanu pašam ar sevi. Ja tu esi nācis pie Dieva grēku nožēlas lūgšanā un pieņēmis Jēzu kā savu glabēju, tad Dievs jau ir spēris pirmo soli uz tavām pārmaiņām. Cilvēkam ir jāpieņem Jēzus domāšanas veids. Par to arī ir jālūdz, lai Dievs mums palīdz līdzināties Jēzum visās rīcībās. Atceros sevi, kad tikko kļuvu ticīgs, tas bija smags, disciplinēts darbs pašam ar sevi. Tas patiešām aizņēma laiku. Pirmkārt, man nācās izmainīt savu domāšanas veidu, jo bez tā mana dzīve nebūtu mainījusies. Es par to daudz lūdzu Dievu, lasot Bībeli es īpašu uzmanību pievērsu Kristus mācībai, ļāvu Dieva vārdam patiesi iemājot manās domās un sirdī. Tas bija šī skaistā ceļa, kurš veda uz garīgo brīvību un dvēseles dziedināšanu sākums. Ar Dievu mēs topam kā pilnībā jauni cilvēki, jaunpiedzimstam.

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Kor. 5:17)

Kā rīkoties, ja saskaramies ar šādiem cilvēkiem?

Kā mums rīkoties, kad saskaramies ar šādiem cilvēkiem, kristiešiem? Kad es saskaros ar šādām situācijām mani nereti pārņem dusmas, bet es personīgi šīs dusmas momentāli sāku apslāpēt. Tas nav grēks, ja mēs dusmojamies par netaisnīgām lietām, bet dusmu iespaidā var sanākt sarunāt lietas, kuras pašam pēctam būs jānožēlo. Tieši to es iesaku darīt arī citiem, saglabāt mieru, neļaut varu dusmām, bet dot varu lēnprātībai un pacietībai, ko mums māca Dievs. 

Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis.

Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts. (Mateja 18:15-16)

Patiesībā viss ir ļoti vienkārši dārgais draugs, mums pat nav īpaši jāpiepūla savs prāts, jo Dieva vārdā viss ir skaidri un gaiši pateikts. Šeit Jēzus dod konkrētu norādi, nevis trakot un bārties, bet mierīgi pamācīt otru cilvēku. Lai gan šajā konkrētajā rakstu vietā runa ir par tiešu kontaktu draudzē, tomēr arī interneta un jebkādā citā vidē mēs pielietojam šo pašu principu. 

Tikai neizturieties pret to kā pret ienaidnieku, bet pamācait to kā brāli. (2. Tes. 3:15)

Pāvils raksta, ka mums nav jāmaina sava izturēšanas pret šo cilvēku, pat viņa nedarbos, viņš ir un paliek mūsu brālis/māsa, tāpēc pamācam to kā savu brāli, nevis nolamājam to nosodīdami un tiesādami. Tādā veidā mēs paši iekrītam grēkā, jo mums Dievs nav devis nekādas tiesības tiesāt citus, mēs neesam iecelti par šīs pasaules un cilvēku soģiem.

Bet no ģeķīgiem strīdiem un cilts rakstiem, ķildām un bauslības kariem izvairies. Tie ir nederīgi un tukši. (Titam 3:9)

Lepno starpā arvien ir nesaskaņas, bet gudrība mīt tajos, kuri ļaujas sev dot kādu padomu. (Sal. pam. 13:10)

Par to, kā cilvēks uztvers tavu padomu, ir viņa paša ziņā. Tas, kā viņš uz to reaģēs nav īsti tava problēma. Ja viņš tomēr nevēlas klausīties, tad tev vairs nav par to jāuztraucas, jo diemžēl šis cilvēks vēl nav ieguvis brīvību Jēzū, lai gan viņš pats visiem sludina pretējo. Diemžēl ir cilvēki, kuri nekādīgi nespēj saprast, ko nozīmē būt pazemīgam, un ko viņam pašam nodara viņa augstprātība. Tādā veidā šāds cilvēks pats sev krāj kvēlojošas ogles virs galvas. Protams, ir skumji uz to noskatīties, mums negribās nevienu cilvēku redzēt aizejam garīgā postā, nebūt ne. Bet skarbā dzīves realitāte ir tāda, ka, ja cilvēks atsakās sekot Dieva pavēlēm, viņš noteikti neklausīs arī tam, ko saka mācītājs draudzē, vēl jo mazāk viņš būs gatavs uzklausīt kādu citu draudzes locekli. Vislabākais, ko mēs varam darīt, tas ir, lūgt par šādiem cilvēkiem, lūgt, lai viņi kādu dienu spēj pieņemt evanģēliju pa īstam. Lūgšanas ir mūsu visstiprākais ierocis un lūgšana ir vislielākā kalpošana.

Atceramies, ka Dievs mums dod garu atpazīšanas dāvanu, kas mums dod lielu privilēģiju bez lielas piepūles saprast, kas patiesībā notiek ar cilvēku, vai tur ir tumsa vai gaisma. Pirmkārt, vienmēr sāksim paši ar sevi. Parūpēsimies par savas dzīves evanģēliju, lai citi, kuri to lasa, redz un saprot to, kā patiesi Dievs darbojas cilvēku dzīvēs. Jo vairāk mēs tuvojamies Dievam, jo vairāk pats Dieva Gars atspīd mūsos. Mēs izstarojam šo Dievišķo pazemības, mīlestības un līdzjūtības gaismu.

Jūs esat pasaules gaišums (Mateja 5:14)

Jēzus mums saka, ka mēs esam pasaules gaisma, tad arī nesīsim šo gaismu visur pasaulē, ļausim citiem lasīt arī mūsu evanģēliju- piekto evanģēliju un tieši caur mums daudzi cilvēki atradīs arī gaišumu savās dzīvēs.